pirmdiena, 2009. gada 24. augusts

Diagnoze neskaidra

Bija baigais sliņķis atkal te kaut ko iemest, bet nu iedvesmoja kolēgas Ģirta garadarbs par viņa pirmajām dienām Rumānijā, tādēļ parunāšos te par to burvīgo EVS pirmsaizbraukšanas seminarčiku Rāmavas muižā.
Es kā jau labs meitēns no laukiem uzsāku ceļu no Limbāžu autoostas ar milzīgu mugursomu un saulainu smaidu sejā. Saulīte spīd&spīd, bet Rīgā kā jau vienmēr līst. Tieši tas mani fascinē šajā milzīgajā pilsētā, ka te vienmēr ir ļōooti slapjš un cilvēki brauc pa ielām tā it kā kavētu jaunāko Hameleonu rotaļu sēriju. Bāc, jau tagad esmu par daudz visādas muļķības sarakstījusi tāpēc pārmočīšu pāri mazajām nenozīmīgajām detaļām (Edgars un viņa maģiskās pareģošanas spējas, Salavecīts&co, slapjie bikši).
Tagad visu šo rakstot baigi sanāca smiekli par dīvainajām atmiņām un sapratu, ka būtībā to, ko cilvēks piedzīvo šo 3 apmācību dienu laikā nav nemaz iespējams aprakstīt, tur vienkārši ir jābūt klāt. Tik daudz smieklu, sarunu par manikīriem&Britniju Spīrsu nekur nav iespējams pieredzēt. Tā ka varu tikai dot ieteikumus, ko paņemt līdzi:
+tukšu punci
+gumijas lācīšus
+open mind
+info par garlību merķeli (bū)
+līdzsvaru
+ja ielienat 3šajā stāvā noteikti pamēģiniet pačāpot pa griestiem
Un ko es ieguvu no Rāmavas muižas? 17padsmit jaunus domubiedrus, galda futbola čempiona titulu, piedzīvoju desu meistarklasi un atziņu ka man piemīt topogrāfiskais idiotisms, kā arī beidzot tika novērtētas manas fantastiskās mākslinieces/aktrises spējas:)
Droši vien, ka es kā jau očeņ lazy būtne vairs te neko neiepostošu līdz savam aizbraukšanas datumam, tāpēc turiet ķepas un brauciet mani appuņķot uz lidostu!

1 komentārs: