pirmdiena, 2009. gada 3. augusts

Pēc 65 miljoniem gadu viņi ir atgriezušies


Laikam jau iesākšu ar pašiem, pašiem pirmsākumiem. Droši vien, ka kādam jau tagad nav skaidrs, kas ir EVS, tādēļ, lai aizkavētu tieši tev manu briesmīgi garo stāstījumu spied droši uz maģiski iekrāsotajiem 3 burtiņiem.
Un tagad mazliet vairāk par mani pašu.
Es savu brīvprātīgo pieredzi iesāku ar to, ka draugiem.lv pievienojos tādai verī burvīgai domubiedru grupai EVS - Eiropas brīvprātīgais darbs, kur arī satiku Lindu no IMKA's organizācijas, kas palīdz tādiem maziem neizglītotiem muļķīšiem es, kļūt par informētiem neformālās izglītības pārstāvjiem un sekotājiem. Pēc neilga laiciņa arī tika atrasts ļoti foršs projekts iekš Rumānijas, kur man paredzēts būt 10 mēnešus sākot no 2009. gada septembera. Manā projektā iesaistīti 14 brīvprātīgie no all over the world. Dzīvosim Aradas pilsētā, kas atrodas Transilvānijas apgabalā (drakula ņammm), kur visi cītīgi mēģināsim paveikt neiespējamo- motivēt jauniešus mācīties.
Kādēļ es dodos prom uz valsti kur kartupeļu bizness pašlaik ir all time low? Because -Yes We Can! (sit pieci Obama)
Esmu jau saklausījusies triljons stāstus par to, ka Rumānijā lāči staigā apkārt un meklē pēc latviešu miesas, bet mans plāns ir iegādāties lāču asaru gāzi, kas gan darbojoties tikai 1 metra attālumā no šamā (piezīme sev-tātad vispirms jāmēģina ar viņu sadraudzēties).
That's all for tonight folks, but stay tuned for EVS pre-departute training!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana