Es biju pazudusi, bet nu vairs ne?

Jaunais gads esot pārmaiņu laiks, kad cilvēks it kā gribot laboties un paveikt visu to, ko nepaspēja iepriekšējās dienās, mēnešos, gados. Iespējams, es biju par slinku vai arī pārāk slinku, lai rakstītu visus savus piedzīvojumus internetā, jo likās, ka dzīve aizsteigsies un man visu laiku bija jābīstas, ka tā mani atstās pagātnē ja kaut mirkli neskriešu tai līdzi.
Ir pagājuši 5 mēneši kopš es esmu prom no mājām, tieši puse no visa mana EVSa un ko jaunu es varu pateikt? To, ka es vēl joprojām nezinu kāpēc esmu šeit, ko gan īsti domāju te atrast un pats svarīgākais man nav ne mazākās nojausmas ko es vēlos sagaidīt no nākotnes. Ir dienas, kad varu smaidīt par it neko, bet tad pienāk mirklis, kad sirsniņa sāk rikšot ātrāk un es pieķeru sevi pie domas – un, nu ko pēc tam? Lai gan dažreiz ir brīži, kad gribas pamest visu, kas te ir un skriet atpakaļ uz Latviju (kaut vai lai atkal dabūtu „normālas” vakariņas, par kurām katram brīvprātīgajam ir savs atšķirīgs stāsts, parasti brīžos, kad esam sagatavojuši savus ikdienišķos makaronus ar kečupu), bet tomēr kaut kas te ir tik maģiski piesaistošs, vai nu tie ir jauni draugi, kas nu jau ir vairāk kā ģimene, vai arī fakts, ka pats no sevis nekur neaizbēgsi un, ka pienāks laiks, kad būs jāstājas pretī gan savām bailēm, gan izaicinājumiem. Varbūt mani ir pārņēmusi maza ziemas nostaļģija, varbūt es tikai gribēju uz mirkli pārstāt domāt, bet tikai just.
Un lai arī mani šad un tad pārņem šaubas vai es esmu tur, kur man vajadzētu būt pati Rumānija kā valsts mani ir pārsteigusi ne tikai ar savu cilvēku viesmīlību, bet arī ar tās skaistumu. Es dzīvoju mazā pilsētiņā, kas atrodas uz pilnīga līdzenuma, bet ja dodos aptuveni 20 kilometrus uz ziemeļiem tad atklāju visbrīnišķīgākos kalnus kādi vien var būt. Pats galvenais, šķiet, ka, lai arī cik nabadzīga šī vieta būtu, cilvēki ir laimīgi, viņi necenšas dzīties pēc naudas (ar izņēmumiem), tikai izbauda mirkli, kas pienācis. Dažkārt tieši šī momenta izdzīvošana un nedomāšana par nākotni mani ir novedusi pilnīga neprāta, jo Rumānijā cilvēkiem „satiksimies pēc 5 minūtēm” nozīmē „vispirms es paķeršu kādu aliņu, varbūt uzpīpēšu un tad pēc stundas ieripošu pie tevis.”
Kā šis laiks ir izmainījis mani? Es beidzot esmu aptvērusi cik gan patiesībā stipra un apņēmīga (lasīt stūrgalvīga) es esmu. Un arī sapratusi, ka dzīve mazā pilsētiņā pilnīgi noteikti nav priekš manis, kā arī to, ka būt par skolotāju ir visbriesmīgākais darbs pasaulē.:) Un vai tas būtu viss? Noteikti, ka nē, uztirkšķini man vēl pēc 5iem mēnešiem. Okei?
Un aizmirsu piebilst, par spīti visām problēmām, šaubām un negulētām naktīm es esmu LAIMĪGA un tas jau arī ir pats svarīgākais. Lai nākotne iet ieskrieties, es vēl uz brīdi pakavēšos tagadnē.
Mada

Domnul Vasile este un rock star.

-Kāpēc Latvija ir labākā valsts pasaulē?
Tāpēc, ka pat vismazākajā Rumānijas ciematiņā tu satiksi vēl vismaz divus latviešus, kuriem arī nav ne mazākās nojausmas ko viņi šeit dara.c(:
Un jā es esmu dikti dikti slinka rakstītāja un blogotāja.
Nu pagājis jau mēnesis kopš esmu Rumānijā, bet jūtos tā it kā būtu pagājušas pāris dienas. Laiks gonko nežēlīgā ātrumā. Tātad ko Madara&co ir iepazinusi Septemberī:
Mans un Sigmāra mīļākais nacionālais rumāņu ēdiens atrodas makdonaldā un viņu sauc čīzburgers. Nē, nopietni rumāņu virtuve ir diezgan pabriesmīga, visādi gaļas mikšļi ar traki dīvainiem dārzeņiem nebūt nav tik garšīgi kā tiem vajadzētu būt. Un tas, ka viņi ēd tikai un vienīgi baltmaizi manai jūtīgajai latvieša dvēslei ir pilnīgi kliedzošs moments. Un ja taisaties pasūtīt restorānā svaigu gurķīšu salātus varat sagaidīt marinētus milzu gurķus.
Meietenes nebrauciet copēt puišus uz Rumāniju, ja nu vienīgi jums patīk mazi itāļu reperi kurus sauc Vlads. Vidējais rumāņu pusis:
Augums: 1,68 (can I get a hollla?)
Svars: 80- 200kg
Acu krāsa: Mell
Ģērbšanās stils: Ali G+Eminem+pornstar from the 60ties
Kopsavilkums: Verī nais, how much?
Rumāņu valodas stundas ir interesantas, bet liek manām smadzenēm vārīties. Bet ir to vērts, jo palēnām sākam sarunāties pa rumāniskam un vissforšākais topa vārds mums tagad ir scorpie. Don't be a nerd, just google it.
Āaa un iesaku visiem geekiem sākt skatīties Robot chicken (thanks Tony) it's hilarious.
Esam nolēmuši veidot arī pāsi savu filmu, kuras žanrs būs zombijlove storij. Suit up mister, cuz we're goin fishin for some filmstars.
+Es, Fēliks, Sigmārs un Eli dosimies uz Bukaresti, lai piedalītos Miley Cyrus Superstar searchā. It's our big chance to be Fabolous.
Pabijām arī Oktoberfestā iekš lielās Aradas. Totally awsome, bija arī superīgākā grupa un vienvārdsakot party till the mornin' (kas patiesībā notiek katru pirmdienu, trešdienu, piektdienu un nedēļas nogali; otrdienas&ceturtdienas tiek jūtīgi veltītas How I met your mother)
Virs manas gultas dzīvo Svētā Marija Terēze, ir plāns viņu aizvietot ar Spiderpig.
Nākamnedēļ dodos uz Predeal (beidzot) uz on-arrivalu:) Ceru satikt kādu lāci&pundurpingvīnus&ja būšu dikti veiksmīga tad iespējams pat nacionālo vampīrkazu.
Lav ja all bek home;)
Mēneša dziesma= Lollypop param pam pam.
Mēneša pantiņš= Ich bin auslander und sprechen nicht gut deutsch, ich bin auslander und sprechen nicht gut deutschbitte langsam bitte langsam, bitte sprechen sie doch langsam, ich bin auslander und sprechen nicht gut deutsch. (Dziedāt gribētājiem jāpievieno meldiņš no If you're happy and you know it clap you're hands)
Top filma=Eiss Ventura
Mēneša voluntieris=Fēliks

Buna ziua no Rumanijas!

Tatad ir pagajusas manas pirmaas dienas ieks fantastiskaas Rumanijas un varu tikai skali nopussties un pateikt SUPER! Ja arii kaadu briidi pirms aizbrauksanas mani mociija saadas tadas domas par to vai es riikojos pareizi tad tagad pilniigi ar visaam 10 kepaam varu teikt, ka atrodos tur, kur man jaabut. I have fallen in love with Romania.
Mana ierasanas diena nebija viena no taam labaakajam un abi lidojumi bija diezgan pabriesmiigi, jo bija nemitiiga turbulence (?) un lielaakoties seedeju iekerusies savaa vietaa, un meeginaju aizkluut uz savu happy place (kas gan pilniibaa izgaazas). Bet ierodoties Budapestaa satiku savu burviigo autobusa soferiiti, kam bija paredzeets aizvedinaat mani liidz Aradai. Mums bija aptuveni triis stundu ilga saruna par Krieviju, kur kaa izraadas vins bija nodziivojis 10 gadus. Jauks onkolis un pirmais rumaanu telefona numbers bija manaa kabataa.
Rumaanija loti atgaadina Latviju, tie pashi kukuruuzas lauki, pajuugi un aitas skraida pa lielceliem. Nu gluzi kaa Latvijaa. Un diskoteekas/klubi te ir riktiigi old school. Sajuuta taada it kaa buutu atgriezusies padomju savieniiba pirms kaadiem paardesmit gadiem.
Pasreiz veel vandos pa Aradas pilseetu, bet jau pirmdien dosos prom uz Santanu, kur arii pavadishu savu atlikuso projekta laiku. Tur dziivosim baarenu patversmee (lidziigi kaa SOS maajas Latvijaa) un tie mazie negantnieki jau ir nolaupijusi muusu trauslaas arzemnieku sirdis. Neesmu veel redzeejusi nevienu laaci, bet turu ikskus, lai beidzot kaadu sastaptu.
Pagaidaam gan esam tikai 4tri voulunteers ieradusies, bet jau tagad mana Latviesu valodas prasme saak pieklibot. Smadzenes paarsleegusaaas uz Anglu vaardniicu, so sorry about the english in this text.
Vakar ar islandiesu pusi meginajam iekluut militaarajaa baazee, kas uz kartes izskatiijas kaa zvaigniite, lieki teikt, tas bija diezgan neveiksmiigs meginaajums, bet toties ieguvu bildi ar veseliem 4 policistiem:)
P.S. Piedosanu par bezgarumziimju tekstu, bet that' s how we roll in Romania.
P.S.2. Un jaa, Edgar es jau esmu ieguvusi savu mafiju:D Taa ka saac uzmaniities ar declare war situeishoniem!
P.S.3. Nav kartupelu lauku, juutos loti viilusies un nesaprotu kur lai rauju jaunu biznesa ideju!

Diagnoze neskaidra

Bija baigais sliņķis atkal te kaut ko iemest, bet nu iedvesmoja kolēgas Ģirta garadarbs par viņa pirmajām dienām Rumānijā, tādēļ parunāšos te par to burvīgo EVS pirmsaizbraukšanas seminarčiku Rāmavas muižā.
Es kā jau labs meitēns no laukiem uzsāku ceļu no Limbāžu autoostas ar milzīgu mugursomu un saulainu smaidu sejā. Saulīte spīd&spīd, bet Rīgā kā jau vienmēr līst. Tieši tas mani fascinē šajā milzīgajā pilsētā, ka te vienmēr ir ļōooti slapjš un cilvēki brauc pa ielām tā it kā kavētu jaunāko Hameleonu rotaļu sēriju. Bāc, jau tagad esmu par daudz visādas muļķības sarakstījusi tāpēc pārmočīšu pāri mazajām nenozīmīgajām detaļām (Edgars un viņa maģiskās pareģošanas spējas, Salavecīts&co, slapjie bikši).
Tagad visu šo rakstot baigi sanāca smiekli par dīvainajām atmiņām un sapratu, ka būtībā to, ko cilvēks piedzīvo šo 3 apmācību dienu laikā nav nemaz iespējams aprakstīt, tur vienkārši ir jābūt klāt. Tik daudz smieklu, sarunu par manikīriem&Britniju Spīrsu nekur nav iespējams pieredzēt. Tā ka varu tikai dot ieteikumus, ko paņemt līdzi:
+tukšu punci
+gumijas lācīšus
+open mind
+info par garlību merķeli (bū)
+līdzsvaru
+ja ielienat 3šajā stāvā noteikti pamēģiniet pačāpot pa griestiem
Un ko es ieguvu no Rāmavas muižas? 17padsmit jaunus domubiedrus, galda futbola čempiona titulu, piedzīvoju desu meistarklasi un atziņu ka man piemīt topogrāfiskais idiotisms, kā arī beidzot tika novērtētas manas fantastiskās mākslinieces/aktrises spējas:)
Droši vien, ka es kā jau očeņ lazy būtne vairs te neko neiepostošu līdz savam aizbraukšanas datumam, tāpēc turiet ķepas un brauciet mani appuņķot uz lidostu!

Pēc 65 miljoniem gadu viņi ir atgriezušies

Laikam jau iesākšu ar pašiem, pašiem pirmsākumiem. Droši vien, ka kādam jau tagad nav skaidrs, kas ir EVS, tādēļ, lai aizkavētu tieši tev manu briesmīgi garo stāstījumu spied droši uz maģiski iekrāsotajiem 3 burtiņiem.
Un tagad mazliet vairāk par mani pašu.
Es savu brīvprātīgo pieredzi iesāku ar to, ka draugiem.lv pievienojos tādai verī burvīgai domubiedru grupai EVS - Eiropas brīvprātīgais darbs, kur arī satiku Lindu no IMKA's organizācijas, kas palīdz tādiem maziem neizglītotiem muļķīšiem kā es, kļūt par informētiem neformālās izglītības pārstāvjiem un sekotājiem. Pēc neilga laiciņa arī tika atrasts ļoti foršs projekts iekš Rumānijas, kur man paredzēts būt 10 mēnešus sākot no 2009. gada septembera. Manā projektā iesaistīti 14 brīvprātīgie no all over the world. Dzīvosim Aradas pilsētā, kas atrodas Transilvānijas apgabalā (drakula ņammm), kur visi cītīgi mēģināsim paveikt neiespējamo- motivēt jauniešus mācīties.
Kādēļ es dodos prom uz valsti kur kartupeļu bizness pašlaik ir all time low? Because -Yes We Can! (sit pieci Obama)
Esmu jau saklausījusies triljons stāstus par to, ka Rumānijā lāči staigā apkārt un meklē pēc latviešu miesas, bet mans plāns ir iegādāties lāču asaru gāzi, kas gan darbojoties tikai 1 metra attālumā no šamā (piezīme sev-tātad vispirms jāmēģina ar viņu sadraudzēties).
That's all for tonight folks, but stay tuned for EVS pre-departute training!